- Kursi
- Fonotēkas ieraksti
- Saeimas sēdes
Latvijas Radio organizē maksas apmācību praktiskajā radiožurnālistikā
Jūsu izvēlei piedāvājam apgūt runas mācību, ziņu rakstīšanu un lasīšanu, interviju un reportāžu sagatavošanu, skaņas apstrādi un mūzikas programmu veidošanu.
Dalības nosacījumi:
Kursos var piedalīties personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.
Kursu dalībniekiem nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas.
Kursu norise:
Kursu grupas tiek veidotas no 4 līdz 8 dalībniekiem.
Kursi tiek uzsākti, ja ir nokomplektēta grupa vismaz 4 cilvēku sastāvā.
Vienas nodarbības ilgums ir deviņdesmit minūtes.
Kursi notiek divās kārtās:
- kārta – trīs nodarbības,
- kārta - sešas līdz divdesmit nodarbības.
Pēc kursu beigšanas dalībniekam tiks izsniegts apliecinājums par apgūto zināšanu apjomu.
Pieteikšanās:
Lai pieteiktos kursos, jāaizpilda pieteikšanās veidlapa un jānosūta pa e-pastu Ilzei Vanagai: ilze.vanaga@radio.org.lv vai pa faksu: 6720 6709.
Apmaksas nosacījumi:
Maksa par vienu nodarbību ir LVL 8.00 (ieskaitot PVN).
Par pirmajām trim kursu nodarbībām jāveic priekšapmaksa, ieskaitot LVL 24.00 Latvijas Radio bankas kontā: AS SEB banka, Kods UNLALV2X, konts LV61UNLA0002100609688 ar norādi: Par Mācību kursiem VBS „Latvijas Radio”.
Sākot no ceturtās Kursu nodarbības jāveic priekšapmaksa par visām atlikušajām nodarbībām.
Papildus informācija pa tālruni 6720 6723.
Programmas:
Ievads radio žurnālistikā un ziņu veidošana
8 nodarbības
Vada LR Ziņu dienesta vecākā korespondente Dace Krejere
Kursā aicināti pieteikties visi, kuriem nav priekšzināšanu ne
žurnālistikā, ne arī radio ziņu rakstīšanā. Praktisku
nodarbību laikā apgūsit un uzzināsit:
- Ar ko radio atšķiras no citiem medijiem – TV, preses, Interneta;
- radio žurnālistikas žanri – ziņas, reportāža, intervija,
- kādi ir galvenie radio ziņu un sižetu veidošanas principi,
- kāda ir radio ziņu un raidījumu tekstu rakstīšana un specifika,
- svarīgāko ziņu atlase no ziņu aģentūru un interneta portālu materiāliem,
- krīzes ziņu veidošanas specifika,
- ziņu lasīšana un intervēšana studijā.
SKAŅAS APSTRĀDE
8 nodarbības
Vada LR skaņu režisors Māris Lācis
- Ievads. Skaņa un dzirde. Studijas akustika un uzbūve.
- Mikrofoni: uzbūve un pielietojums.
- Pastiprinātāji. Skaņu ierakstu pults.
- Skaņas signāla apstrāde (Signal Processing).
- Ierakstu sesijas procedūras.
- Skaņas miksēšana - padziļināti.
- Reklāmu un runas (VO) ierakstu specifika.
- Kopsavilkums. Jautājumi un atbildes.
RUNAS PRASMES mācību kursi (dienas grupa)
16 nodarbības
Vada LR 1 producente un programmas vadītāja Arita Grīnberga
- Teikuma loģiskā analīze.
- Runas taktis.
- Melodiskā skanējuma zīmes.
- Teksta loģiskā analīze.
- Dikcija. Patskaņu izruna.
- Dikcija. Divskaņu izruna.
- Dikcija. Līdzskaņu izruna.
- Patskaņu izruna.
- Divskaņu izruna.
- Līdzskaņu izruna.
- Ātrrunas vingrinājumi.
- Publiskās runas pamatnoteikumi.
- Teksta ieraksts studijā pie mikrofona, tā klausīšanās un analīze.
RUNAS PRASMES mācību kursi (vakara grupa)
16 nodarbības
Vada Runas pedagoģe Aina Matīsa
- Oratormākslas izcelsme un tās pamatnoteikumi (senie grieķu un romiešu oratori Dēmostens, Cicerons u.c.).
- Runas tehnikas izkopšana (Runas aparāts, tā anatomiskā uzbūve).
- Verbālās izpausmes pamatnosacījumi, pareizas elpošanas nozīme un tehnika.
- elpošanas orgānu anatomija;
- ieelpa, izelpa, elpas sadalīšana runāšanas laikā.
- Skaņu radītāju orgānu anatomija.
- balsene, balssaites;
- rezonatori;
- žokļa, mēles, lūpu muskulatūras vingrinājumi (bez skaņas).
- Tekstuālo artikulācijas vingrinājumu apguve.
- Ritmizētie artikulācijas vingrinājumi; ātrrunas tehnika.
- Gramatiskās intonācijas.
- stieptā intonācija;
- krītošā intonācija;
- izloksnes, to labošanas iespējas un latviski pareizu skaņu veidošana.
- Rakstītās informācijas reducēšana, skaniskās izteiksmes līdzeklī – individuālā runas melodijā.
- frāzes melodijas struktūra; melodijas pabeigtā un nepabeigtā izteiksme, melodiju vingrinājumi;
- runas melodija – jēdzienu kopsakara un sižeta mērķtiecīgas attīstības paudēja;
- domu vienības, to melodiskā izpausme, runas taktis
- ievada, iestarpinātas, pakārtotas un piemetinātas domu vienību daļas;
- balss diapazons, melodiskās atkāpes, kritinājumi (teksta lasījumi).
- Publiskās runas obligātie priekšnoteikumi
- uztveramība – skanīgums;
- loģiskā skaidrība.
- Rakstīta un runātā teksta atšķirīgie faktori, ietekmīgas runas pamatnoteikums - runātāja pārliecība.
- Biežāk lietotie runu veidi
- informatīvais ziņojums (vēstījums);
- apsveikuma un svinību runas;
- pārskata referāts;
- kritiskais ziņojums;
- akadēmiska runa - lekcija.
LATVIJAS RADIO 2 DJ KURSS
8 nodarbības
Vada LR 2 programmas vadītāja Inese Štrāla
- Teorētiskas nodarbības (1. nodarbība – Kas ir radio? LR2 prakse, programmu vadītājs; 2. nodarbība – sagatavošanās tiešajam ēteram: playlist veidošana, informatīvais nodrošinājums, stundas teorētiskais izkārtojums),
- Praktiskas nodarbības (piedalīšanās LR2 rīta programmās, kurās būs iespēja vērot programmu vadītāju darbu un iesaistīties programmas veidošanā)
Latvijas Radio fonotēka
Vai jūs ziniet, kur joprojām var sastapt Antas Klints Pindacīšas, Žaņa Katlapa Alekša, Lilitas Bērziņas Spīdolas, Jāņa Zābera Antiņa, “dižā” Ļeņina un vēl un vēl sen no mums aizgājušu personību balsis un skaņdarbu ierakstus ? Neziniet ?
Tā ir Latvijas Radio Fonotēka. Mēs atrodamies gan 4. stāvā, gan radiomājas pagrabā. Fonotēka sākusi veidoties tūlīt pēc 2. Pasaules kara. Mūsu fondos ir gan skaņuplates, gan magnētisko lenšu ieraksti, gan kompaktdiski. Visas skaņuplates, kuras līdz tam izmantoja radio raidījumos, tika iznīcinātas. Fonotēka sāka veidot magnētisko lenšu fondu - pirmie ieraksti inventāra grāmatās (izmantotas vācu materiālu uzskaites grāmatas) datēti ar 1945. gadu. Tie galvenokārt bija mūzikas ieraksti : gan latviešu, gan padomju tautu dziesmas un populāras masu dziesmas. Starp izpildītājiem bija Radio koris Jēkaba Mediņa un Teodora Kalniņa vadībā, Radio simfoniskais orķestris Arvīda Pārupa vadībā un, protams, mūsu “atbrīvotāji” - bajānisti, akordeonisti u.c. Pirmo ierakstu mūžs bija gaužām īss - apmēram gads, tad tie tika likvidēti, bet to vietā nāca jauni. Vecākais no tā laika ierakstiem ir Artura Filipsona ierunātais Viļa Lāča romāna “Vētra” fragments (1948.) un Jēkaba Mediņa “Valsis” (1950.) Radio simfoniskā orķestra un autora interpretācijā.
Tajā laikā fondi veidojušies galvenokārt no mūsu pašu studiju ierakstiem, no Maskavas Skaņu ierakstu nama atsūtītajiem un apmaiņas ceļā (bija tāda Apmaiņas redakcija) iegūtajiem ierakstiem lentēs un skaņuplatēs.
Pirms nodošanas Fonotēkā tos stingri izvērtēja Fondu komisija (tās sastāvā bija redakciju un nodaļu vadītāji un Tehniskās kontroles darbinieki). Kritēriji bija ļoti stingri - bija jābūt nevainojamai mākslinieciskai un tehniskai kvalitātei, jāatbilst padomju ideoloģijas kritērijiem (gan autoriem, gan darbiem). Nereti bija gadījumi kad uz kāda ieraksta kārbiņas parādījās uzraksts “Neraidīt !!!”, vai “Nepieteikt !!”. Tā plauktos iegūla R. Paula dziesmas izrādei “4. skriemelis” Aijas Kukules dziedājumā un arī tik populārā (varbūt tieši tādēļ) Ulda Stabulnieka “Tik un tā” (“Ierobežotai raidīšanai !!!”). Bet tādu nevainīgu instrumentālu skaņdarbu kā “Žurku skrējiens” nedrīkstēja pieteikt. Daudz skarbāks liktenis piemeklēja tos skaņdarbus, kuru tapšanā bija piedalījušies mākslinieki, kuri pameta PSRS (autori, izpildītāji) - tos vienkārši lika iznīcināt. To starpā bija izcilu personību skaņdarbi : komponista Jāņa Norveļa, diriģentu Genādija Roždestvenska, Nēmes Jervi un daudzu citu - veseliem sarakstiem. Dažus no šiem ierakstiem pēc neatkarības atjaunošanas izdevās atjaunot apritē. Pēc 1991. gada mūsu fondus papildina arī ārzemju latviešu dāvinātie un no dažādiem personiskiem fondiem iegūtie ieraksti. Spilgts piemērs tam ir Kārļa Ulmaņa runa 1934. gada 18. maijā. To no saviem krājumiem mums ir atvēlējis ilggadējais Mūzikas redakcijas redaktors Oļģerts Šusts.
Pašlaik Fonotēkas fondos ir ap 140 000 dažādu ierakstu - lentēs, skaņuplatēs un CD formātā. Mums ir lielākā skaņu ierakstu kolekcija Latvijā. Kompaktdiski Fonotēkā krājas kopš 1996. gada decembra, bet kopš 1999. gada marta arī visa Radio dienas programma tiek ierakstīta CD un ir pieejama interesentiem. Līdz ar tehnikas izmaiņām mainās arī Fonotēkā glabājamo ierakstu veidi un izmantošanas iespējas.
Kopš 1996. gada uzsākts darbs pie fonotēkas kompjuterizēšanas. Pašlaik datu bāzē jau ir ap 510 000 unikālu ierakstu nosaukumu un ap 125 000 personu uzvārdu, grupu, orķestru un koru nosaukumu. Jebkurš interesents (tiesa, pagaidām tikai Radio iekšienē) var sameklēt jebkuru sev interesējošo ierakstu pēc daudz un dažādiem parametriem (autoriem, izpildītājiem, žanriem, dažādām ieraksta speciālām īpašībām, piemēram, Jāņi, ziema, bērnu ieraksts, simfoniskā mūzika, ģērbonis, flauta, intervija, nodevība, apģērbs un daudzām, daudzām citām). Tāpat var uzzināt, kad un kurā Radio programmā šis ieraksts atskaņots. Tas izdarāms, pateicoties pilnīgi automatizētai autortiesību uzskaitei. Lielu daļu (aptuveni 30 000 ierakstu) iespējams noklausīties neatejot no savas darba vietas. Nākošā gada laikā paredzēta PILNĪGI VISAS fonotēkas kompjuterizācija, atstājot fiziskos nesējus (lentas, CD u.c.) tikai ar arhīva un drošības rezerves vērtību.
Latvijas Radio fonotēkā varam izsekot mūsu tautas vēstures un kultūras pagriezieniem vispatiesākajā veidā. Ar to esam bagāti un pamatoti lepojamies.
Attēlā fonotēkas kolektīvs 2002. gadā. Sēž no kreisās : Veronika Paula, Daina Levčenko, fonotēkas vadītāja Benita Gaņģe. Stāv no kreisās : Gundega Kļaviņa, Guna Žūriņa, Kristīne Kauliņa.
Saeimas sēžu translācijas
Tiešraidē Saeimas plenārsēžu translācijas Rīgā var klausīties FM 93.1 (Radio NABA), pārējā Latvijā LR3 Klasika vilnī, vai arī tiešraidē internetā.
Latvijas Radio arī piedāvā iespēju noklausīties Saeimas sēžu ierakstus: