Banera bilde

Ziņas

Meža īpašnieki vēlētos finansiālu atbalstu kooperatīvu veidošanai

  • 2013.02.01.
  • Sintija Ambote
Raksta bilde

Lai arī lauksaimniecības nozarē kooperatīvi pastāv jau vairāk kā desmit gadu, meža īpašniekiem tikai tagad ir iespēja veidot un reģistrēt kooperatīvās sabiedrības. Šobrīd Latvijā ir 150 tūkstoši meža īpašnieku. Vidējā meža platība vienam īpašniekam ir 8 hektāri, bet tik mazas platības apsaimniekošanai ir ļoti sarežģīti un neizdevīgi iegādāties tehniku meža kopšanai. Turpmāk meža īpašnieki visā Latvijā var apvienoties, lai kopīgi apsaimniekotu meža platības un realizētu koksni. Pagaidām meža kooperatīvos īpašnieki iesaistās piesardzīgi un atzīst, ka ir nepieciešams neliels finansiāls atbalsts sadarbības veidošanai.

Meža īpašniekiem iespēja kooperēties ir tikai kopš septembra, kad apstiprināti grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, līdz šim izveidotas divas kooperatīvās sabiedrības. Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārstāvis Jānis Birģelis skaidro, ka meža īpašniekiem būs vairāki ieguvumi un priekšrocības, dibinot kooperatīvus, īpaši nelielāku platību saimniekiem. Birģelis stāsta, ka "Latvijas Valsts meži", apsaimniekojot pusi no visas mežu teritorijas valstī, vidēji gadā iegūst līdz 90 latu peļņu no hektāra. Privātie īpašnieki kooperējoties līdzīgi varētu apsaimniekot otrus 50% meža. Turklāt šie īpašnieki veiktu arī sociālo funkciju dabas aizsardzībā un rekreācijā. Tāpat vietējie meža kooperatīvi varētu paglābt Latvijas dabas bagātības no nonākšanas ārvalstu investoru rokās.

Kopumā valstī ir ap 150 tūkstoš meža īpašnieku, tiesa gan, pagaidām mežsaimnieki kūtri iesaistās sadarbības veidošanā. Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks norāda, ka kooperatīvi varētu veidoties uz jau esošo meža īpašnieku biedrību bāzes, jo pats svarīgākais šādai sadarbībai ir īpašnieku savstarpējā uzticība. Viņaprāt, kooperatīvi palīdzēs attīstīt nozari. Muižnieks apstiprina, ka, attīstoties kooperatīviem, varētu uzlaboties arī meža ceļu infrastruktūra.

Vēl pirms likuma grozījumu pieņemšanas pirmie apvienojās meža īpašnieki pērn Alsungas pusē. Nupat pārreģistrētā kooperatīva vadītājs Grigorijs Rozentāls stāsta, ka apvienojušies 18 biedri, kam pieder teju 18 tūkstoši meža hektāru. Paši īpašnieki atzīst, ka ļoti būtisks ir sākuma atbalsts. Arī Madonas pusē februāra sākumā reģistrēs kooperatīvu 'Vidzeme'. Valdes priekšsēdētājs Reinis Silups norāda, ka interese esot liela, īpaši no tādiem meža saimniekiem, kas paši teritoriju apsaimniekot nevar. Savukārt Vecumnieku novadā mežu saimnieki vēl pārdomā kooperatīva izveidi. Bārbeles meža īpašnieku apvienības vadītājs Jānis Folkmanis vilcināšanos pamato ar to, ka sadarbībai jābūt ilgtermiņa un iespējams pat paaudžu paaudzēs.

Kooperatīvus mežu nozarē veido, balstoties uz lauksaimniecības nozares pozitīvās pieredzes. Viens no lielākajiem lauksaimnieku kooperatīviem 'Latraps' veidojās pirms vairāk nekā desmit gadiem, sākot ar 12 biedriem, un nu to skaits pārsniedz sešsimt. Kooperatīva izpilddirektors Edgars Ruža norāda, ka arī meža nozarē tas ienesīs pozitīvas pārmaiņas. Viņš secina, ka ilgtermiņā kooperatīviem jābūt pastāvīgiem, lai nekropļotu tirgu, bet sākumā atbalsts patiešām ir būtisks.

Šīs nedēļas sākumā valdībā apstiprināti noteikumi par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu. Noteiktie kritēriji nepieciešami, lai meža kooperatīvi varētu saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumus. Atbilstību noteiktajiem kritērijiem vērtēšot Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izveidota komisija. Valsts atbalsts kooperatīvu veidošanas stadijā varētu būt piecu līdz septiņu tūkstošu latu apmērā.


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama