Banera bilde

Ziņas

Rīgas Kongresu namā būs skatāma izrāde "Visockis. Paradīzes āboli"

  • 2013.02.04.
  • Baiba Kušķe
Raksta bilde

Šis ir leģendārā krievu dzejnieka, dziesminieka un aktiera Vladimira Visocka 75. jubilejas gads. Trešdien Rīgas Kongresu namā būs skatāma muzikāla viesizrāde no Krievijas "Visockis. Paradīzes āboli", ko veidojis Visocka dēls Ņikita Visockis. Izrāde ir veidots kā poētisks skatījums uz dziesminieka daiļradi, liela vieta tajā atvēlēta viņa populārākajām dziesmām.

Izrāde "Visockis. Paradīzes āboli" ir nosacīts ieskats Vladimira Visocka dzīvē, taču galvenais vadmotīvs izrādē ir mīlestība. Projekta organizatore Latvijā Inese Mihasjonoka to raksturo kā romantisku ekskursu, ko izveidojis leģendārā mākslinieka dēls sadarbībā ar pazīstamo režisoru Rašidu Tuguševu: "Kā ir pateicis pats Ņikita, Visocka dēls, šajā izrādē nebūs nekādas sadzīves, nekādu tenku, būs tikai Visocka poēzija un viņa dziesmas. Izrāde veidota pēc Visocka sieviešu atmiņām, pēc būtības šī izrāde ir par mīlestību. Par to, kādu Visocki redzēja viņa sievietes. Ļoti daudz kas šajā izrādē būs no Marinas Vladi skatupunkta redzams".

Izrādē piedalās divi aktieri - Svetlana Grigorjeva, kas simbolizē Sievietes tēlu, un Aleksejs Zikovs, kuru uzskata par vienu no labākajiem Visocka dziesmu interpretiem. Ar izrādes sižetu savijas 24 populāras Visocka dziesmas. Jau 32 gadi kopš Vladimirs Visockis ir mūžībā, bet viņa leģenda un personības šarms joprojām ir ļoti aktuāli un dzīvi.

"Visockis vienkārši bija īsts, liels dzejnieks. Ne uzreiz to cilvēki saprata, daudzi viņa daiļradi apšaubīja, bet tagad laiks ir pierādījis - viņš tiešām bija izcils, laikam pāri stāvošs mākslinieks. Manas domas sasaucas ar kāda rakstnieka teikto, proti, ka ar Visocka balsi savulaik kliedza LAIKS, " par Visocka fenomenu pārdomās dalās viņa daiļrades cienītājs un pētnieks Valērijs Blūmenkrancs.

Nav noliedzams, ka Visockis bija arī ļoti diskutabla personība, bet - kā uzskata Valērijs Blūmenkrancs - pretrunas un sarežģīts raksturs ir teju ikviena liela mākslinieka dzīves pavadoņi, īpaši jau Visocka, kurš dzīvoja it kā ar atkailinātiem nerviem: "Mēdz jautāt - kādēļ viņam sevi vajadzēja tā plosīt un dedzināt? Bet man šķiet, ka tās ir izpausmes, ko cilvēks pats neizvēlas, tās viņam ir dotas no Augšienes, no Dieva. Kad Visockis nomira, sabiedrības reakcija bija - viņš aizgāja daudz par agru, cik gan daudz viņš vēl būtu varējis izdarīt… Bet es atminos, ka Jurijs Ļubimovs, viņa režisors, toreiz teica - Visockis ir izdarījis visu. Visu, ko viņš bija iecerējis, visu, ko gribēja, visu, kas viņam bija paredzēts. Visockim pašam bija šādas dzejas rindas:

"Man ir, ar ko nostāties Visaugstākā priekšā

Un man ir, ar ko Viņa priekšā sevi attaisnot"."

Valērijs Blūmenkrancs raksturo Visocki kā dziļi izteiktu krievu dzejnieku. Viss skaistums, viss spēks un visa emocionālā virzība viņa izpausmēs balstījās tieši krievu mentalitātē un valodas izjūtā. Bez poētiskā talanta viņam piemita arī drosme vienmēr paust savu pilsonisko pozīciju, arī šai ziņā viņš bija godīgs, tiešs un atklāts. Domājams, ka tieši šīs kvalitātes viņu joprojām dara aktuālu ne tikai Krievijā, bet arī valstīs, kur krievu valodu nesaprot, jo cilvēki bez vārdiem sajūt šo viņa daiļrades atkailināto patiesīgumu un spēcīgās vibrācijas.

Vladimiram Visockim veltītā viesizrāde no Krievijas - "Visockis. Paradīzes āboli" skatāma trešdien, 6. februārī, Rīgas Kongresu namā.

Ieteikt draugiem Twitters facebook.com

Šodien

Vairāk >Ziņu arhīvs


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama