Ziņas
Tikko noslēgusies gripas sezona. Tomēr Latvijā tikai neliels procents iedzīvotāju izvēlas potēties. To skaidro gan ar cenām, gan ar neticību gripas draudiem, ko jo īpaši veicinājušas vakcīnas pret pandēmijām - iepirkti lieli apjomi jaunu pošu, bet, ja vīruss izrādījies mierīgāks nekā gaidīts, valstis zaudējušas miljoniem eiro. Eksperti uzskata, ka vakcīna vienmēr ir efektīvs līdzeklis pret saslimšanu un pat nāves gadījumiem, tomēr aicina valstis izvērtēt, cik ekonomiski pamatota ir strauja reaģēšana uz dažādām jaunām saslimšanām.
Hronoloģiski skatoties 10 gadu griezumā, katru otro gadu pasauli pāršalc ziņas par kādu slimību uzliesmojumiem. 2011. gadā tā ir baktērija e-coli, kas tiek atrasta dārzeņo. Pirms tam 2009. gadā tā ir cūku gripa, bet divus gadus agrāk putnu gripa, kas parādījusies jau 2005. gadā. Vēl 2003. gadā pasauli satrauc iespējamā saslimšana ar SARS. Bet divus gadus agrāk lopu mutes un nagu sērga liek izkaut miljoniem lopu. Arī Latvijas Radio sekojis notikumiem gan SARS, gan cūku un putnu gripas gadījumos.
Pandēmijas raksturu ieguva tikai 2009 gadā pasludinātā cūku gripa. Strauji tika izveidota vakcīna, ko arī valstis Eiropā iepirka. Izrādījās gan, ka cilvēku vēlme potēties pret šo vīrusu ir mazāka nekā plānots. Rezultātā Igaunijā no 250000 vakcīnām tika izlietotas tikai 30 tūkstoši, pārējās iznīcinātas. Bet Vācijā medikamenti iznīcināti 250 miljonu eiro vērtībā.
Latvija potes neiepirka. Sezonā no gripas konstatēja 35 mirušos. Tomēr katru gadu gripa prasa cilvēku upurus, saka Slimību profilakses un kontroles centra departamenta direktors Juris Perevoščikovs.
2005./2006. gadā tika iepirktas vakcīnas un potēti 200 tūkstoši cilvēku pret putnu gripu. Tolaik gan uzskate par gripas upuriem netika veikta, tāpēc arī salīdzināt datus ar 4 gadus vēlāko pandēmiju ir problemātiski. Mirušo cilvēku kopējais skaits tomēr būtiski palielinājies.
Vakcīnas Latvijā, kas spēj glābt tūkstošiem cilvēku katru gadu no saslimšanas un pat nāves, bieži nonāk krustugunīs starp nepieciešamību tās veikt un iespēju attiekties no šādas iejaukšanās. Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis skaidro, ka arī šajā jautājumā vainojamas ir tieši tās potes, kas izstrādātas ātri, tiek iepirktas lielos daudzumos un neuzrāda atdevi, jo ir farmācijas firmu interesēs.
Latvijā vakcīnas pēdējos gados pret pandēmisko gripu nav iepirktas. Tas noticis gan līdzekļu, gan atbalsta trūkuma dēļ, arī tāpēc, ka tad, kad tās parādījās tirgū, Latvijas iedzīvotāji jau bija pārcietuši gripas uzliesmojumu. Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka līdzekļi, kas tiek tērēti, lai glābtu pārdesmit cilvēku, ir jāpārvērtē: vai iztērējot miljonus nav iespējams tos ieguldīt nozarē mērķtiecīgāk.
Kā skaidro cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas "Sustento" eksperte Iveta Neimane, tad iedzīvotāji nevar atļauties paši pirkt gripas vakcīnas: tās ir dārgas. Viņa arī kritiski vērtē to, ka valsts šādu iepirkumu varētu veikt regulāri.
Farmācijas firmas "Galxosmithkline" vadītājs Latvijā Dīns Šmits skaidro, ka gripas vakcīnas joprojām pasaulē trūkst. Uz jautājumu, kāpēc cūku vakcīnas palikušas pāri un tās bija jāiznīcina, lai gan valstis tam tērējušas miljonus, Šmits norāda, valsts plāno iepirkumus.
Vakcīnu izstrāde ir dārgs process, un arī to nokļūšana līdz pacientam ir sarežģīta. Dīns Šmits vērtē, ka gan ražotājam, gan arī lēmējinstitūcijām ir jābūt gatavām pandēmijai.
Neviens no aptaujātajiem ekspertiem gan nenoliedz, ka būtu nepieciešamas sezonālā gripas vakcīna, kas tiek no valsts apmaksāta grūtniecēm, bērniem, sirmgalvjiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Tāpat kā ļoti būtisks būtu vakcinācijas kalendārs, kurā ietverta vēl virkne pošu, ko saņem bērni, tai skaitā pret difteriju, stingumkrampjiem, masalām un masaliņām, un citām kaitēm. Šādi ik gadu izdotos glābt tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību.
Šodien
Rīta temats
Meža īpašnieki vēlētos finansiālu atbalstu kooperatīvu veidošanai
EK ceļ trauksmi par netīro gaisu, atbildīgie dienesti aizbildinās ar naudas trūkumu
Latvijas reģionos ir plāni citu pēc citas attīstīt lidostas
Jau gadu Saeimā var vērsties ar kolektīvo iesniegumu - vai iedzīvotāji to izmanto?
Seši gadi kopā ar eiro. Slovēnijas pieredze
Atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl joprojām daudz neskaidrību
Aktualizēs Latvijas Kultūras kanonu
Maksātnespējas likuma izmaiņu izdarīšana var iestrēgt priekšlikumu līkločos
Kāpēc uzņēmēji ir pret eiro ieviešanu?
Iestrēgst iecere par valsts uzņēmumu saimniecības pārrauga izveidi
Rīgas Doms aicina atcerēties barikāžu laika ideālus
Apvienoto sabiedrisko mediju izvietos Zaķusalā
Energoresursu sadārdzināšanās dēļ likvidē SIA "Rīgas dārzeņi"
"Ei ole euro vinavatt"
Eiro ieviešanas cenu monitorgs tiks veikts tikai populārākajās tirdzniecības vietās
