Ziņas
Latvijas kultūras pieminekļu sargātāji apņēmušies panākt, lai visas zemē guļošās senlietas līdz 17.gadsimtam pasludinātu par valsts īpašumu. Par atrastajām mantām cilvēkiem būtu jāziņo, pretējā gadījumā draudētu sods. Šādas un citas izmaiņas likumos tiek gatavotas, lai cīnītos ar tā sauktajiem melnajiem arheologiem, kas izrok senas apmetnes, kapulaukus, pilskalnus. Tematu turpina Matīss Arnicāns:
Egīls, kuru jau daudzus gadus aizrauj apslēptu mantu meklēšana līdzīgi kā citus makšķerēšana, stāsta, ka lauks ir izstaigāts krustu šķērsu, bet ik pa laikam kaut ko izdodas atrast, ir arī mantas no zviedru laikiem.
Egīs aši saliek no mašīnas bagāžnieka izņemto metāla detektoru un kopā ar viņu un Vēstures pētnieku biedrības valdes locekli Jāni Liepiņu ejam nelielā pastaigā pa pļavu. Egīls metāla detektoru slidina pa zāles virsu gluži kā izkapti no vienas puses uz otru, lai aptvertu plašāku lauku. Ierīce signalizē par zemē apraktiem metāla priekšmetiem apmēram 25 centimetru dziļumā. Pēc aptuveni piecām minūtēm uzduramies kādam metāla priekšmetam. Neko vērtīgāku gan īsās meklēšanas laikā neatrodam. Ir daži nenosakāma pielietojuma bleķa gabali, folijas un skārda gabali no alus bundžām.
Jānis un Egīls stāsta, ka vispār Latvijas pļavas, purvi un meži ir pilni gan ar pagājušā gadsimta militārajām relikvijām, gan senlietām. Meklēšanas vietas parasti mantrači izvēlas pēc senām kartēm, kuras attēlotas, piemēram, dzīvojamās mājas un krogi. Gadās, ka viņus uzmeklē kāds, kurš uz savas zemes ir atradis ko arheoloģiski vērtīgu un vēlas, lai vīri ar metāla detektoriem izķemmē pārējo apkārtni. Biedrība, kuru abi pārstāv, rīko arī paši savas ekspedīcijas, iepriekš saskaņojot meklēšanu ar zemju īpašniekiem un pēc izrakšanas aizberot bedres.
Pavisam citas bildes man rāda Sandra Zirne, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja.
Fotogrāfijās redzami izrakāti Gaideļu-Viduču senkapiem. Taču tie nav vienīgie. Mantrači pēdējā laikā rosījušies Strūgu kalnu viduslaiku kapsētā, kur izraktie kauli mētājās blakus smilšu čupām, Smoņu senkapos, visticamāk, pagājušajā brīvdienās izrakāti senkapi Madonas pusē.
Zirne stāsta, ka likums 10 dienu laikā ziņot inspekcijai, ja atrasta kultūrvēsturiska vērtība, taču šādi zvani pienāk reti. Pienāk ziņas par arheoloģijas pieminekļu izpostīšanu, kad vainīgie jau ir pazuduši bez pēdām. Policijā pašlaik lietvedībā ir seši šādi kriminālprocesi, taču bez vērā ņemamiem rezultātiem. Kā izskaidrojumu senkapu izlaupīšanai un neziņošanai inspekcijas pārstāve min mantraču vēlmi iedzīvoties no senlietu pārdošanas.
Zirne min, ka pērn parādījās ziņas, ka vairāki kuršu zobeni varētu būt notirgoti kolekcionāriem Krievijā, jo parādījušies fotogrāfijās šīs valsts interneta vietnē. Pēc Zirnes domām Latvijai būtu jāapzinās tās nacionālie dārgumi un tie pienācīgi jāaizsargā. Inspekcijā un arheologu aprindās dominē viedoklis, ka senlietām ir jāguļ zemē. Tehnoloģijas attīstās, tādēļ, iespējams, ar laiku šīs liecības varēs saudzīgāk un precīzāk izpētīt.
Lai ierobežotu melno arheologu darbības, inspekcijā top izmaiņas likumos. Ja pašlaik jau ir aizliegts bez saskaņošanas rakt kādā no pusotra tūkstoša arheoloģijas pieminekļiem, bet pie rokas pieņemt nevienu neizdotas, tad inspekcija nolēmusi aizliegt ar metāla detektoriem vispār bez inspekcijas atļaujas rādīties arheoloģisko pieminekļu tuvumā. Lai aizsargātu vēl neapzinātas senvietas, par vērtīgiem atradumiem būs jāziņo inspekcijai. Par neziņošanu draudēs sods no 75 līdz vairākiem simtiem latu pie atkārtotiem gadījumiem. Bez tam inspekcija vēlas noteikt, lai zemē un ūdenī atrastas arheoloģiskas senlietas līdz 17.gadsimtam ieskaitot būtu valsts īpašums, kuru glabāšanu nodrošinātu muzeji. Pašreiz Latvijā likums runā par apslēptu mantu, kas pieder zemes īpašniekam vai atradējam. Un tie var arī ar senlietām darīt ko vēlas.
Šodien
Rīta temats
Meža īpašnieki vēlētos finansiālu atbalstu kooperatīvu veidošanai
EK ceļ trauksmi par netīro gaisu, atbildīgie dienesti aizbildinās ar naudas trūkumu
Latvijas reģionos ir plāni citu pēc citas attīstīt lidostas
Jau gadu Saeimā var vērsties ar kolektīvo iesniegumu - vai iedzīvotāji to izmanto?
Seši gadi kopā ar eiro. Slovēnijas pieredze
Atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl joprojām daudz neskaidrību
Aktualizēs Latvijas Kultūras kanonu
Maksātnespējas likuma izmaiņu izdarīšana var iestrēgt priekšlikumu līkločos
Kāpēc uzņēmēji ir pret eiro ieviešanu?
Iestrēgst iecere par valsts uzņēmumu saimniecības pārrauga izveidi
Rīgas Doms aicina atcerēties barikāžu laika ideālus
Apvienoto sabiedrisko mediju izvietos Zaķusalā
Energoresursu sadārdzināšanās dēļ likvidē SIA "Rīgas dārzeņi"
"Ei ole euro vinavatt"
Eiro ieviešanas cenu monitorgs tiks veikts tikai populārākajās tirdzniecības vietās
