Banera bilde

Ziņas

Eiropas Savienības bankām turpmāk būs striktākas prasības

  • 2012.05.16.
  • Ina Strazdiņa
Raksta bilde

Pret Eiropas Savienības bankām turpmāk vērsīs striktākas prasības par uzkrājamo kapitālu, lai izvairītos no situācijas, kad bankas iztukšo savus resursus un bankrotē. Tā lēmuši Eiropas Savienības finanšu ministri. Priekšlikumus tagad skatīs Eiropas Parlamentā. Tie iepriekš izpelnījās asu Lielbritānijas kritiku.

Jaunie nosacījumi, kurus Brisele gribētu redzēt spēkā esošus jau nākamgad, paredz stingrākas prasības tam, cik daudz naudas turpmāk bankām būs jāglabā pūrā. Tas tāpēc, lai bankas izvairītos no lieka riska un kārtēja globāla vai pašmāju finanšu satricinājuma dēļ nenonāktu bankrotā un nespiestu valdības ieguldīt miljoniem vērtus līdzekļus to glābšanā. Šādu soli spert mudinājusi iepriekšējā sliktā krīzes gadu pieredze. Brisele prasīs, lai bankas savu pamatkapitālu palielina vairāk nekā trīs reizes, proti, no diviem līdz septiņiem procentiem. Turklāt prasīs arī lielāku kreditēšanas caurspīdīgumu un striktākus korporatīvās vadības nosacījumus. Pagaidām par šiem nosacījumiem vienojušies dalībvalstu finanšu ministri un tos virzīs tālākai skatīšanai Eiropas Parlamentā, stāsta Eiropas Savienībā prezidējošās Dānijas ekonomikas ministre Margrete Vestagere:

"Panāktais kompromiss ir balanss starp to, lai no vienas puses nosargātu kopējo tirgu, bet no otras puses - atļautu dalībvalstīm izvēles iespējas piemērot vēl stingrākus nosacījumus. Nosacījumi ļauj dalībvalstīm piemērot augstākus banku pamatkapitāla nosacījumus un piemērot tā sauktos makroekonomikas piesardzības instrumentus."

Nosacījumi Eiropas bankām tapuši ļoti grūtās diskusijās, jo pret tiem ilgstoši iebilda Lielbritānija. Apvienotā Karaliste, kuru atbalstīja vēl dažas valstis, uzstāja uz lielāku brīvību pašām dalībvalstīm, lai tās varētu lemt, ja nepieciešams par vēl lielāku pamatkapitāla nodrošināšanu, bez īpašas atskaitīšanās Briselei. Taču citas valstis iebilda, ka tad veidosies negodīga konkurence, jo nabadzīgākajās ekonomikās bankām būs grūtāk īstenot kreditēšanu. Nosacījumi, par kuriem valstis tagad vienojušās, paredz vidus ceļu, pieļaujot arī iespēju valdībām prasīt bankām nodrošināties ar vēl lielākiem ienākumiem.


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama