Banera bilde

Ziņas

Mantisko stāvokli deklarējuši vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju

  • 2012.05.30.
  • Matīss Arnicāns
Raksta bilde

Trīs dienas līdz nulles deklarācijas iesniegšanas beigu termiņam, mantisko stāvokli deklarējuši vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju. Nodokļu iekasētāji atzīst, ka nespēs pārbaudīt visu deklarācijās sarakstīto, taču cer, ka dati ļaus vieglāk atrast cilvēkus, kuru pašreizējie tēriņi pārsniedz legāli nopelnīto. Tomēr dažādas likuma interpretācijas un atstātās spraugas paver iespēju savu patieso mantisko stāvokli joprojām no valsts noslēpt.

Ar katru, kas mūs tuvina 1.jūnijam, pieaug rindas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās. Cilvēki pamatā klātienē deklarē savu mantisko stāvokli, lai arī deklarāciju iespējams nosūtīt pa pastu vai elektroniski. E-parakstu izmanto katrs desmitais tā sauktās nulles deklarācijas iesniedzējs. Līdz pirmdienai VID saņēmis nedaudz virs 60 tūkstošiem deklarāciju. Turpinoties šādai aktivitāti, līdz gala termiņam, piektdienai, VID varētu saņemt vairāk deklarāciju par sākotnēji plānotajiem 70 tūkstošiem.

VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā stāsta, ka statistika vēlreiz apliecina jau iepriekš zināmo, ka iedzīvotāji visu dara pēdējās dienās. Ja ieskatās deklarāciju saturā, tad redzams, ka pamatā deklarāciju iesniedzēji aizpilda divas ailes. Paņemtos kredītus un naudas uzkrājumus deklarē divas trešdaļas no deklarāciju iesniedzējiem. Īpašumus un mantu ārzemēs norāda daudzreiz mazāk. Pelēkā skaidro, ka iedzīvotāju uzrādītās summas VID ievadīs fizisko personu riska analīzes sistēmā ar nosaukumu RASA. Tā jau līdz šim palīdzēja izkalkulēt, kuri cilvēki dzīvo pāri saviem līdzekļiem un nu sistēmas rīcībā būs jauni dati.

Sastaptie deklarāciju iesniedzēji atzīst, ka deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana prasa no 10 minūtēm līdz pusstundai, taču par spīti tam daudzi nesaprot, kāpēc viņiem jātērē savs laiks. Ja vēl prasība uzrādīt zeķē, kurpju kastē, atvilktnē vai kur citur glabātu skaidru naudu šķiet daudz maz pamatota, tad nepieciešamība deklarēt kredītus rada nesaprašanu, jo šīs ziņas jau ir banku rīcībā.

Jānis Taukačs, advokātu biroja "Sorainen" partneris, piekrīt, ka ar šo nulles deklarāciju valsts iedzīvotājiem uzlikusi kārtējo nevajadzīgo administratīvo slogu. Pašlaik VID var pieprasīt informāciju no kredītu reģistra par konkrētu personu audita vai revīzijas ietvaros. Taču pēc Taukača domām valsts varēja ar likumu uzlikt pienākumu bankām informēt VID par visiem kredītiem.

Pašlaik tiesās izskatīšanā ir neskaitāmi strīdi, kuros VID cenšas piedzīt no iedzīvotājiem nodokļu parādus. Vairumu šādu lietu cilvēki zaudē, jo nespēj tiesai pierādīt, ka naudu nopelnījuši sen, kad šādi ienākumi, iespējams, ar nodokli neaplikās vai arī jau trīs gadu noilgums. Nulles deklarācija piedāvā šādus strīdus novērst, nomaksāt 15% nodokli par aplokšņu algām vai citiem nedeklarētiem, kas gūti kopš 1991. līdz 2007.gada un gulēt saldi, kā saka Taukačs

Šai neatsaucībai advokāts min vienu iemeslu. Daudzi draudošo 250 latu naudas sodu par deklarācijas neiesniegšanu uzskata par pārāk niecīgu, lai ķertos klāt deklarācijas aizpildīšanai. Kamēr viņi nav zem VID radara, tikmēr nekas nav jāiesniedz, šādu pārliecību manījis Taukačs.

Turklāt ir veidi kā no nulles deklarācijas iesniegšanas var izvairīties. Viens no tiem ir - skaidru naudu, kas pārsniedz noteiktos 10 tūkstošus latu, sadalīt ģimenes locekļu vidū, lai katram piederētu mazāk par deklarējamo summu. Tas gan nenozīmē, ka sākot tērēt šo naudu, VID nevar rasties jautājumi, kā šī nauda pie jums nonākusi, taču deklarācija šādos gadījumos nav jāiesniedz.

Iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis pilnībā nosedz projekta ieviešanas izmaksas. Sistēmu izveide un informatīvā kampaņa kopā izmaksājusi gandrīz 90 tūkstošus latu. Papildu nauda deklarāciju apstrādei nebūs nepieciešama, jo šo darbu veiks pašreizēji VID darbinieki. Dienests jau ir atzinis, ka tā spēkos nebūs pārbaudīt visu deklarācijas rakstīto.

Ieteikt draugiem Twitters facebook.com

Šodien

Vairāk >Ziņu arhīvs


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama