Banera bilde

Ziņas

Brisele: Visām dalībvalstīm jāuzņemas vienāda atbildība par imigrāciju

  • 2012.06.01.
  • Ina Strazdiņa
Raksta bilde

Latvija ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vismazāk atbalsta imigrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanu - tā rāda jaunākais Eiropas Komisijas pētījums. Par Eiropas Savienības iekšlietām un imigrāciju atbildīgā Eiropas Komisāre Cecīlija Malmstroma piektdien Briselē paziņoja, ka patlaban visvairāk iebraucējus uzņem desmit Eiropas Savienības valstis. Taču, viņasprāt, šiem pienākumiem būtu jābūt sadalītiem līdzīgi, un Eiropā būtu laiks ieviest nosacījumus, kas liek visām valstīm uzņemties vienādu atbildību.

Eiropas Savienības dalībvalstīs patlaban ir ļoti dažāda attieksme gan pret iebraucējiem no trešajām valstīm, imigrantiem un patvēruma meklētājiem, gan arī pieredze, ar kādu tās saskaras. Kopējais Eiropā dominējošais noskaņojums ir, ka cilvēkiem, kas vēršas pēc palīdzības un drošākas vides, ir jāaplīdz. Tā domā astoņi no katriem desmit aptaujātajiem. Taču salīdzinot valstis redzama ļoti atšķirīga aina - tas secināms no jaunākajiem Eiropas Savienības oficiālā pētījuma biroja "Eurobarometer" rezultātiem.

Latvija ir starp tām valstīm, kas vismazāk vēlas uzņemt patvēruma meklētājus vai imigrantus no citām valstīm. Liela daļa aptaujāto cilvēku norāda, ka iebraucēji no citām valstīm nebūs spējīgi integrēties, jo to nevēlas. Salīdzinoši mazāk cilvēku arī uzskata, ka imigranti bagātina vietējo kultūru, kā arī, ka darba rokas no malas palīdzētu valsts ekonomikai. Tradicionāli vislabvēlīgākā attieksme pret imigrāciju ir Ziemeļvalstis, piemēram, Zviedrija. Patlaban lielāko iebraucēju slodzi uzņemas desmit valstis - Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Grieķija, Austrija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija. Šīs valstis uzņem vairāk nekā 90% patvēruma lūdzēju.

Taču, kā uzsvēra par Eiropas Savienības iekšlietām un imigrāciju atbildīgā Eiropas Komisāre Cecīlija Malmstroma šos pienākumus vajadzētu sadalīt līdzīgi.

"Es domāju, ka svarīga ir gan politiskā griba, gan jauni likumi. Protams, Eiropas Komisija Briselē nesēdēs un nesadalīs imigrantus pa valstīm. Spēkā ir brīvprātīga sistēma, kas ļauj dalībvalstīm, pamatojoties uz to vēlmēm, palīdzēt tūkstošiem cilvēku atbrīvoties no bēgļu nometnēm. Dažas valstis jau to dara, bet mēs vēlētos, lai šai programmai pievienotos visas. Protams, ka ir svarīgi, lai visām dalībvalstīm ir vienādi likumi. Šodien tā ir gluži kā loterija. Viens un tas pats cilvēks par pieteikties kādā valstī un viņam būs 70% iespējas palikt, kamēr citā - tikai 1%. Es domāju, ja Eiropā būtu harmonizēti imigrantu uzņemšanas nosacījumi, tad cilvēki joprojām ierastos zemēs, kas viņiem būtu ģeogrāfiski tuvāk. Taču ja visām valstīm būtu lielākas iespējas cilvēkus uzņemt, tad pārējās septiņpadsmit, kuras nav tik noslogotas, varētu darīt vairāk un palīdzēt cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams."

Pēc statistikas datiem ceturtā daļa no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jeb vairāk nekā 20 miljoni cilvēku ir iebraucēji no citām valstīm. Viņi ir legāli Eiropas Savienības imigranti un var pretendēt uz tādām pašām tiesībām, kā Eiropas Savienības pilsoņi. Precīzu ziņu par nelegālās imigrācijas procentu pagaidām nav, taču aizvadītajā gadā gandrīz pusmiljons cilvēku tika izraidīti no Eiropas Savienības. Aptuveni tik pat daudziem tika liegts pārkāpt Eiropas Savienības robežas. Taču kopumā trešo valstu pilsoņu vēlme būt Eiropas Savienībā pieaug. To rāda vēl kādi citi dati, proti par to, cik daudz izsniegts Šengenas vīzu, kas ļauj trešo valsu pilsoņiem neierobežoti pārvietoties pa to teritoriju, kas ir pievienojušies bez robežām brīvajai zonai, un tādas ir lielākā daļa Eiropas valstu. Visvairāk, gandrīz puse no visiem 12 miljoniem kopumā, Šengenas vīzu izsniegts pilsoņiem no Krievijas, nākamā seko Ukraina, Ķīna un Turcija.

Ieteikt draugiem Twitters facebook.com

Šodien

Vairāk >Ziņu arhīvs


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama