Ziņas

Sarunas par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu būs smagas, tā pēc tikšanās ar pārējiem Eiropas Savienības līderiem secina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Šajās dienās samitā Briselē valstu vadītāji pirmo reizi sāka skatīt nākamo septiņu gadu budžetu un pauda katrs savas valsts intereses. Arī Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite atzina, ka Baltijas valstīm šajā laikā ir būtiski turēties kopā un nesašķelties.

Eiropas valstu vadītāji šajās divās samita dienās Briselē pirmo reizi savstarpēji apmainījās ar viedokļiem un izklāstīja katrs savas valsts intereses un vēlmes. Arī premjers Valdis Dombrovskis atgādināja par Latvijas zemnieku zemajiem tiešmaksājumiem un Latvijas bažām par kohēzijai jeb reģionu attīstībai domāto naudu.

No rīta visi triju Baltijas valstu vadītāji, izmantojot iespēju būt Briselē, ieradās vizītē arī pie Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu, lai atgādinātu Baltijai svarīgās lietas. Barrozu apliecinājis gatavību tās ievērot. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, šis laiks Baltijai jāizmanto citu valstu un Eiropas institūciju informēšanai un pārliecināšanai: "Ir ļoti būtiski, lai sarunās par nākamo Eiropas Savienības finanšu perspektīvu mēs visas trīs valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, esam kopā. Mums visām trim ir vienāda situācija - tās pašas vajadzības struktūrfondos, lauksaimniecībā. Īstās sarunas sāksies oktobrī, un mēs ļoti ceram, ka tās būs iespējams pabeigt līdz gada beigām vai līdz nākamā gada sākumam. Ļoti svarīgi ir turēties kopā līdz galam, jo tas spēcina mūsu pozīcijas un neļauj mums pašiem sašķelties šo nozīmīgo diskusiju laikā."

Līdztekus sarunām par jauno daudzgadu budžetu, Eiropas Savienība turpina cīnīties ar krīzi. Eirozonas līderi, kas samita laikā tikās atsevišķā apspriedē, panākuši vienošanos, ka Eiropas Savienības glābšanas fonda naudu varēs izmantot tieši problēmās nonākušo Eiropas valstu banku atbalstam. Par to iepriekš raisījās plašas debates. Kā sacīja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs - tas pārraus "apburto loku" starp bankām un nacionālajām valdībām. Līderi arī vienojušies par tā saukto izaugsmes paktu, kam būtu jāpalīdz atdzīvināt Eiropas ekonomiku, piemēram, labāk izmantojot Eiropas iekšējo tirgu un Eiropas fondus.

Tikmēr paši politiķi atzīts, ka krīze Eiropā joprojām saglabājas dziļa, ja nedēļas laikā divas valstis - Spānija un Kipra - lūgušas aizdevumu. Francijas presē parādījušās ziņas, ka līdzīgs liktenis drīz varētu piemeklēt Itāliju. Taču politiķi to pagaidām noliedz.

Oktobris ir laiks, kad līderiem paredzēta nākamā tikšanās reize un tad jau sarunām par budžetu jāiegūst daudz konkrētākas aprises.

Foto: eu.ee

Ārvalstis

• Par mums:

• Radio
• |
• Rīcības kodekss
• |
• Informācija presei
• |
• Logo
• |
• Rekvizīti
• |
• Vakances
• |
• Kontakti
• |
• Tavi ierosinājumi

• Finanses:

• Izdevumi
• |
• Iepirkumi
• |
• Atalgojumu likmes
• |
• Ziedojumi

• Reklāma:

• Cenas
• |
• Piemaksas un atlaides
• |
• Reitingi

• Piedāvājumi:

• Kursi
• |
• Ierakstu studijas
• |
• Telpu īre
• |
• Fonotēkas ieraksti
• |
• Radioteātris
• |
• Saeimas sēdes

© 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.