Ziņas
Eiropas Savienības samits - šonedēļ Eiropas mērogā svarīgākais notikums
- 2012.06.30.
- Ina Strazdiņa
Līdz šim prakse ir bijusi tāda, ka valstu bankas tādu vai citu iemeslu dēļ un pēdējā laikā globālās un Eiropas finanšu krīzes dēļ, nonākot uz bankrota sliekšņa atbalsta, naudu lūdz nacionālajām valdībām. Tas ne vienā vien valstī ir radījis milzu grūtības un ārkārtīgi nopietnas finanšu sekas, jo valstis nav uzreiz gatavas iepludināt grimstošajās bankās miljardiem eiro lielas naudas summas. Līdz ar jauno kārtību valstis šo naudu varēs aizņemties no Eiropas glābšanas fonda, kas tātad speciāli ir izveidots krīzes gadījumiem. Tas nozīmē, ka valstīm šī nauda būs garantēta un tām nebūs jāaizņemas par lieliem procentiem tirgū. Šo rosinājumu "steidzamības kārtā" apspriedīs līdz gada beigām, bet banku uzraudzības mehānisma uzmetumam jābūt gatavam līdz jūlijam.
Samitā arī nolēma, ka jauno eirozonas glābšanas fondu varēs izmantot, lai uzpirktu valstu obligācijas. Tam vajadzētu uzlabot Spānijas un Itālijas iespējas aizņemties starptautiskajos tirgos. Vācijas kanclere Angela Merkele gan pret šo lēmumu, gan iepriekšējo par bankām bijusi noraidoša, tomēr galu galā piekrita. Par savas nostājas maiņu attiecībā uz eirozonas valstu glābšanu viņai vakar vakarā pat nācās sniegt paskaidrojumus Vācijas parlamentāriešiem.
Kādas ir pasaules reakcijas uz ES samitu? Kopējā noskaņa pēc samita bija ļoti pozitīva un to varēja konstatēt pēc atsauksmēm presē. Tirgi reaģēja zibenīgi un pozitīvi, tādejādi liecinot, ka samitā lemto uztver kā zināmu stabilitātes garantiju. ASV, kas ar lielām bažām raugās uz notiekošo Eiropā, steidzās paziņot, ka Briseles lēmumi ir ļoti iedrošinoši, taču arī norādījušas, ka visi šie lēmumi pagaidām vēl ir uz papīra, tādēļ slīpējami, kārtīgi izstrādājami un nostiprināmi.
Eirozonas līderi arī atzinīgi novērtējuši Briseles amatpersonu plānu par ciešāk integrētu kopienu, kam galu galā būtu jānoved pie fiskālas savienības rašanās. Tas paredz arī pretrunīgo eiroobligāciju ieviešanu, pieminēta arī vienota nodokļu sistēma. Kāds solās būt ceļš uz eirozonas integrāciju, vai šī vīzija ir reāla? Pagaidām šīs diskusijas par ciešāku integrāciju ir vēl ir procesā, bet ja tiks izveidots vienotais banku uzraudzības mehānisms, tad tas jau būs solis uz priekšu, lai gan tas paņems ilgu laiku. Pašā Eiropā gan nav vienotas nostājas par ciešāku savienošanos - ja vairāk ieinteresētas ir Eiropas dienvidvalstis, tad mazāku dedzīgumu var gaidīt no jaunās Eiropas. Katrā ziņā to spiež tirgi, bet tas prasīs laiku.
Kopienas līderi apstiprināja arī tā dēvēto Eiropas Savienības izaugsmes paktu 120 miljardu vērtībā. Šim mērķim novirzīs neizlietotos ES budžeta fondu līdzekļus, palielinās Eiropas Investīciju bankas (EIB) kapitālu, par veseliem desmit miljardiem eiro un tas nozīmē, ka pieejamais finansējums pieaugs par 60 miljardiem eiro.
Šodien
Rīta temats
Meža īpašnieki vēlētos finansiālu atbalstu kooperatīvu veidošanai
EK ceļ trauksmi par netīro gaisu, atbildīgie dienesti aizbildinās ar naudas trūkumu
Latvijas reģionos ir plāni citu pēc citas attīstīt lidostas
Jau gadu Saeimā var vērsties ar kolektīvo iesniegumu - vai iedzīvotāji to izmanto?
Seši gadi kopā ar eiro. Slovēnijas pieredze
Atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl joprojām daudz neskaidrību
Aktualizēs Latvijas Kultūras kanonu
Maksātnespējas likuma izmaiņu izdarīšana var iestrēgt priekšlikumu līkločos
Kāpēc uzņēmēji ir pret eiro ieviešanu?
Iestrēgst iecere par valsts uzņēmumu saimniecības pārrauga izveidi
Rīgas Doms aicina atcerēties barikāžu laika ideālus
Apvienoto sabiedrisko mediju izvietos Zaķusalā
Energoresursu sadārdzināšanās dēļ likvidē SIA "Rīgas dārzeņi"
"Ei ole euro vinavatt"
Eiro ieviešanas cenu monitorgs tiks veikts tikai populārākajās tirdzniecības vietās
