Banera bilde

Ziņas

Joprojām ir virkne jautājumu par Rīgas vēsturiskā centra uzlabojumiem

  • 2012.07.02.
  • Aļona Zandere
Raksta bilde

Nupat sākusies Rīgas vēsturiskā centra plānojuma grozījumu sabiedriskā apspriešana. Zināms, ka speciālisti lielu uzsvaru liks uz Daugavas kreisā krasta attīstību, kā arī uz pašas Daugavas apbūvi, tomēr Rīgai joprojām nav definētas vīzijas, kas būtu šī plāna pamats. Ir veikti vairāki uzlabojumi un korekcijas, taču pastāv virkne jautājumu, kas vēl nav risināti.

Lai gan Rīgas vēsturiskais centrs aizņem tikai 1,5% pilsētas teritorijas, šī vieta ir galvenais darījumu, nodarbinātības, mājokļu, kā arī tūrisma centrs. Tieši te strādā krietni vairāk nekā 100 tūkstoš cilvēku. Pilsētai īpašs ir 1997. gads, kad UNESCO to iekļāva pasaules kultūras mantojumu sarakstā, izceļot to, ka te ir labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra. Nekur citur pasaulē nav sastopama tik izplatīta jūgendstila arhitektūra, kas turklāt ir kvalitatīva.

Vēl septiņas nedēļas ilgs sabiedriskā apspriešana par jaunajiem Rīgas vēsturiskā centra plānojuma grozījumiem. Neviens no Latvijas Radio aptaujātajiem uz ielas sastaptajiem iedzīvotājiem nezināja to, ka Rīgas plānojumā tiek veikti grozījumi, kur nu vēl to, ka notiek sabiedriska apspriešana. Par spīti tam, ka lielākajai daļai aptaujāto tomēr bija viedoklis, ko vajadzētu uzlabot un attīstīt Rīgā, pagaidām izskatās, ka idejas paliks pie viņiem pašiem, jo iespēja apspriest netiek īpaši popularizēta. Grozījumu veidošanā iesaistītie eksperti, arī arhitekts Pēteris Blūms norāda - kompetenti cilvēki atradīs veidu, kā savu viedokli padarīt dzirdamu.

Pilsētas attīstības departamentā saņemti vairāk nekā 150 priekšlikumi grozījumiem. Speciālisti katru no tiem analizē un izvērtē atsevišķi, tomēr teritorijas izmantojuma un pieļaujamā apbūves augstuma ziņā lielas pārmaiņas nebūšot. Rīgas domē norāda, ka būtu labi, ja sabiedrības viedokli līdz tai atnestu vidutāji, piemēram, sabiedriskās organizācijas vai mediji. Domes mājaslapā teikts, ka iedzīvotāji līdz 22. augustam var iesniegt arī rakstiskus priekšlikumus, tomēr šo paziņojumu gan nemaz tik viegli atrast interneta vietnē neizdodas.

Lielākās izmaiņas saistītas ar Daugavas kreiso krastu, turklāt varbūt pavisam drīz Daugavā redzēsim peldošās mājas, jo grozījumi paredz arī ūdens apbūvi. Paredzēta arī Spīķeru kvartāla rekonstrukcija. Varam sagaidīt arī gājēju zonas izveidi. Apzināta virkne problēmu. Piemēram, pašvaldībai trūkst kontroles pār to, kādos daudzumos izplatās veikali, par to ārējo izskatu. Par to, ka nepieciešams vairāk publisko tualešu, īpaši vietās ar vislielāko gājēju plūsmu. Kravas transportam nebūtu japārvietojas vēsturiskā centra robežās. Plāns arī paredz, ka pēc 20 gadiem 11.Novembra krastmalā pilsētas nozīmes satiksme būs novirzīta tunelī. Tiks meklētas vietas arī jaunām tautas bibliotēkām. Paredzēts, ka viena būs Maskavas priekšpilsētas daļā. Tiks radīti labvēlīgi apstākļi kultūrvēsturiskās vides restaurācijas un renovācijas kreditēšanai. Pat par pusi tiks dzēsti tādi kredīti, kas ņemti, lai restaurētu koka dzīvojamās ēkas, kā arī vēsturisko ēku fasādes. Tomēr Jānis Krastiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors, norāda, ka plāns ir pārāk sadrumstalots un pagaidām plāns ierobežo pilsētas attīstību.

Plāna un to grozījumu izstrādē pirkstu pielikuši daudzi profesionāli aritekti un speciālisti. Tomēr visi atzīst, ka nepieciešamas vēl lielākas izmaiņas. Arī biroja "Konvents" arhitekts Pēteris Blūms.

Arhitektūras un pilsētplānošanas eksperts Egons Bērziņš mekē iemeslu, kāpēc plāns nav visai veiksmīgs. Tagad iespēja, ka plāns taps veiksmīgs, ir krietni lielāka, jo tajā iesaistīti jauni cilvēki ar pienācīgu izglītību.

Grozījumi faktiski jau gatavi un liela daļa neparedz izmaiņas. Līdz ar to rodas jautājums, vai sabiedriskā apspriešana ir ar kādu dziļāku jēgu vai tikai formāla. Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio sazinājās ar Rīgas domes attīstības departamenta pārstāvi Aigaru Kušķi, kurš ir Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs. jauni cilvēki ar pienācīgu izglītību.

Ieteikt draugiem Twitters facebook.com

Šodien

Vairāk >Ziņu arhīvs


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama