Ziņas

Somija bloķēs jaunā Eiropas Savienības palīdzības fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma - plānoto valstu obligāciju iegādi otrreizējā tirgū. Somijas premjerministra pārstāvji norādījuši, ka Somija neuzskata par "saprātīgu iesaistīšanos otrreizējā tirgus [obligāciju] iegādē". Tikmēr Nīderlandes finanšu ministrija paziņojusi, ka Nīderlandes valdība neatbalsta obligāciju iegādes ideju, tomēr skaidri nepaužot gatavību bloķēt šo ierosinājumu. Lai Eiropas Stabilitātes mehānisms varētu uzsākt valstu obligāciju iegādi, tam nepieciešama visu eirozonas dalībvalstu piekrišana. Kā ziņots, pagājušās nedēļas samitā ES līderi vienojās izmantot stabilitātes fondus arī tiešai obligāciju uzpirkšanai tirgū, tādējādi palīdzot samazināt grūtībās nonākušo valstu aizņemšanās izmaksas. Savukārt Eiropas Centrālā banka ir paudusi gatavību uzņemties pārstāvēt eirozonas glābšanas fondus darbību veikšanā obligāciju tirgos.

Vācijas Konstitucionālajā tiesā iesniegtas sešas prasības, kurās apstrīdēta Eiropas Savienības fiskālā disciplīnas līguma un pastāvīgā finanšu stabilizācijas fonda izveides atbilstība valsts pamatlikumam. Prasītāji norāda, ka šie kopienas mehānismi nenodrošina budžeta izdevumu demokrātisku kontroli. Organizācija "Vairāk demokrātijas" pārstāve, bijusī tieslietu ministre Herta Baublere-Gmēlīna uzskata, ka finanšu stabilizācijas fonds faktiski būs zināma veida superbanka, kura nebūs pakļauta nekādai demokrātiskai vai tiesiskai kontrolei, bet ES fiskālās disciplīnas līgums apdraudēs Vācijas parlamenta suverenitāti budžeta jautājumos. Savukārt Bundestāga deputāts Pēters Gauveilers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību, savā prasībā norāda, ka finanšu stabilizācijas fonds ir pretrunā ar ES līgumos iekļauto klauzulu, kas nepieļauj tiešas palīdzības sniegšanu finansiālajās grūtībās nonākušajām dalībvalstīm.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par tās dalību Eiropas Savienībā. To laikrakstā "Sunday Telegraph" atzinis britu premjerministrs Deivids Kemerons. Tomēr viņš arī brīdināja, ka referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES nebūtu prātīgs solis. Britu mediji premjera komentārus interpretē kā izmaiņas Londonas tonī, ja ne visā politikā, bet eiroskeptiķus tie saniknojuši. Skeptiski noskaņotās aprindas eirozonas centienus radīt politisku un fiskālu savienību uzskata par labāko ieganstu Lielbritānijas aiziešanai no ekonomiskās kopienas. Londona bažījas, ka eirozonas dalībvalstu soļi pretī dziļākai integrācijai varētu ietekmēt tās finanšu sektoru un vienoto tirgu, ko uzskata par vienu no ES svarīgākajiem sasniegumiem.

Eiropas Parlamenta deputāts Mišels Dantēns uzskata, ka Baltijas valstu tiešmaksājumu jautājums ir jārisina īpaši, ar vienreizēju finanšu pasākumu, kas izlīdzinātu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiešmaksājumu līmeni ar nākamās grupas valstu maksājumu līmeni. Tikai pēc tam var izveidot vienotu un līdzsvarotu ES 27 tiešmaksājumu sistēmu un pieņemt galīgo lēmumu par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tiešmaksājumu sistēmu. Dantēns, kurš darbojas Eiropas Parlamenta lielākajā frakcijā - Eiropas Tautas partijas grupā un ir Eiropas Parlamenta galvenais ziņotājs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas tirgus stabilizācijas sadaļu - bija ieradies Latvijā pēc EP deputātes Sandras Kalnietes un Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ielūguma. Viņš apmeklēja vairākas zemnieku saimniecības un pārrunāja ar zemniekiem Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus.

Ārvalstis

• Par mums:

• Radio
• |
• Rīcības kodekss
• |
• Informācija presei
• |
• Logo
• |
• Rekvizīti
• |
• Vakances
• |
• Kontakti
• |
• Tavi ierosinājumi

• Finanses:

• Izdevumi
• |
• Iepirkumi
• |
• Atalgojumu likmes
• |
• Ziedojumi

• Reklāma:

• Cenas
• |
• Piemaksas un atlaides
• |
• Reitingi

• Piedāvājumi:

• Kursi
• |
• Ierakstu studijas
• |
• Telpu īre
• |
• Fonotēkas ieraksti
• |
• Radioteātris
• |
• Saeimas sēdes

© 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.