Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA. Tas tika noraidīts ar lielu balsu vairākumu - 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 - pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās. Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu. Nolīgums, par ko savā starpā vienojušās virkne pasaules valstu, bija sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu. Lai nolīgums varētu stāties spēkā Eiropā, Eiropas Parlamentam ir jādod sava piekrišana. Vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai.
Itālija ir gatava ziedot savu suverenitāti budžeta jomā uz eiro zonas stiprināšanas altāra, trešdien paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Monti. Intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" viņš sacīja, ka eirozonas valstu parādu apvienošana, izlaižot kopējas obligācijas, kas minētas kā iedarbīgs risinājums parādu krīzei, varētu notikt vien tad, ja tiek pastiprināta kontrole pār valstu budžetiem Eiropas Savienības līmenī. Monti uzsvēra, ka ir nepieciešama daļēja parādu apvienošana, taču vajadzīga arī centralizētāka kontrole pār nacionālajiem budžetiem. Bez pienācīgas kontroles būtu bezatbildīgi, ja viena valsts uzkrautu citām savus parādus, uzskata Itālijas premjers. Viņš piebilda, ka Vācijai un Itālijai šajā jautājumā ir vienota nostāja, un abas esot gatavas atteikties no nacionālās suverenitātes budžeta jautājumos.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu šonedēļ dosies savā pirmajā vizītē uz Izraēlu un palestīniešu teritorijām. Svētdien viņam paredzēta oficiālā programma palestīniešu teritorijās, bet pirmdien augstais viesis tiksies ar Izraēlas amatpersonām. Palestīniešu teritorijās Barrozu atklās ar Eiropas Savienības finansiālo palīdzību izveidotu policistu mācību centru un tiksies ar palestīniešu pašpārvaldes premjerministru Salamu Fajedu un prezidentu Mahmudu Abasu. Savukārt nākamajā dienā Izraēlā augstais viesis tiksies ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un prezidentu Šimonu Peresu. Eiropas Savienība ir dāsnākā palestīniešu pašpārvaldes atbalstītāja, un Brisele ir asi kritizējusi Izraēlu par kolonistu apmetņu būvniecību un šķēršļiem Rietumkrasta ekonomiskajai attīstībai.
Finansiālās grūtībās nonākušajai eirozonas valstij Kiprai Krievija piedāvā labākus aizdevuma nosacījumus nekā Eiropas Savienība. Par to paziņojis Kipras prezidents Dimetris Kristofijs. Uzrunā Eiropas Parlamenta viņš norādīja, ka Krievijas piedāvātie nosacījumi ir izdevīgāki, jo tie "neuzspiež nekādus noteikumus" un piedāvā "zemākas procentu likmes". Savukārt Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzība nāk komplektā ar striktiem nosacījumiem valsts ekonomiskajai politikai. Šo organizāciju eksperti jau ieradušies Kiprā, lai izvērtētu tās lūgumu pēc palīdzības. Kipra ir kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas no vienotās valūtas partneriem lūdz finansiālu palīdzību.
Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās par palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajām valstīm joprojām ir spēkā, tomēr tās īstenošanai būs nepieciešama dalībvalstu pilnīga iesaistīšanās. Uz to norāda Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. Tādējādi Vestervelle komentējis Somijas, Nīderlandes un Slovākijas paustās bažas par samitā panākto vienošanos izmantot eirozonas stabilitātes fondu līdzekļus arī tiešai obligāciju uzpirkšanai tirgū, tādējādi palīdzot samazināt grūtībās nonākušo valstu aizņemšanās izmaksas. Somija pirmdien paziņoja, ka varētu bloķēt Eiropas Stabilitātes mehānisma plānoto valstu obligāciju iegādi otrreizējā tirgū.