Banera bilde

Ziņas

"Breivīku ir jāaizmirst, jo viņš gribēja, lai viņu atceras"- jauniete no Norvēģijas

  • 2012.07.22.
  • Gints Amoliņš
Raksta bilde

Labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka uzbrukumu pirmajā gadadienā svētdien visā Norvēģijā notiek piemiņas pasākumi. Premjerministrs Jenss Stoltenbergs, noliekot vainagu Breivīka sarīkotā sprādziena vietā galvaspilsētā Oslo, sacīja, ka ekstrēmistam nav izdevies mainīt Norvēģijas sabiedrību. Vakarā viņš apmeklē arī Uteijas salu, kur tika nogalināti 69 cilvēki premjera pārstāvētas Darba partijas jauniešu nometnē. Vainagus, puķes un svecītes piemiņas vietās noliek arī simtiem citu cilvēku, visā valstī svētdien notiek piemiņas dievkalpojumi un koncerti.

Latvijas Radio tepat Rīgā sastapa jaunieti Elīsu no Norvēģijas. Viņa saka, ka labprāt būtu kopā ar saviem tautiešiem piemiņas pasākumos dzimtenē. Viņas sacītais apliecina, ka traģēdija Ūtejas salā skārusi gandrīz ikviena norvēģa ikdienu arī krietnu laiku pēc terora aktiem.

*

SARUNA

Vai Jūs personiski pazīstat kādu, kuru skāra pagājušā gada terorakti?

*

Uteijas salā bija viens no maniem klasesbiedriem, bet viņam izdevās izglābties. Viņš ieslēdzās kāda istabā un aizbarikādēja durvis. Uz salas bija arī viņa māsa. Breivīks uz viņu šāva, taču māsai izdevās paslēpties akmeņu krāvumos piekrastē.

Savulaik es arī biju kādas citas, kreisāk orientētas partijas jaunatnes organizācijā. Tādēļ es pazinu vienu no Darba partijas jauniešu organizācijas līderiem. Viņš arī bija uz salas un gāja bojā. Cilvēki viņu zināja, jo viņš bija atvērta persona un runāja ar visiem.

*

Vai notikušais ir izmanījis tava klasesbiedra un viņa māsas dzīvi?

*

Visiem cilvēkiem, kas bija Utejas salā, tika sniegta psihologa palīdzība. Klasesbiedrs pie psihiatra pavadīja vairākas stundas, un ārsts pateica, ka ar viņa stāvoklis ir labs. Bet protams, uz viņu un citiem tas ir atstājis iespaidu- viņš dzirdēja Breivīku, viņš dzirdēja cilvēku kliedzienus. Citi tēloja mirušus, un viņiem nācās gulēt virsū nošautiem cilvēkiem.

*

Vai notikušais ir izmainījis tavas pašas uzskatus par pasauli, par Norvēģiju?

*

Jā. Norvēģija ir ļoti maza valsts. Tā ir liela teritoriāli, bet mēs esam tikai 5 miljoni cilvēku. Tādēļ neviens nevarēja iedomāties, ka kāds būtu spējīgs ko tādu izdarīt. Tagad es nezinu, par ko domā nepazīstams cilvēks uz ielas. Es jūtos nedrošāk.

Kad notika uzbrukumi, es biju Portugālē. Viens draugs atsūtīja īsziņu, ka Oslo tikko noticis bumbas sprādziens. Es sāku smieties, jo nespēju noticēt, ka Oslo ir noticis terorakts. Tad mēs televīzijā skatījāmies ziņas, un es atskārtu, ka tas ir tiešām nopietni. Nākamajā rītā mēs pamodāmies ar ziņām, ka miruši vairāki desmiti cilvēku, un tas bija emocionāli ļoti grūti.

*

Vai norvēģu sabiedrības viedoklis ir kā mainījies?

*

Cilvēki strikti norobežojas no Brevīka uzskatiem. Arī es nekad neesmu bijusi pret imigrāciju. Norvēģijā tā bijusi svarīga ekonomikas attīstībai.

*

Vai Breivīks jāliek cietumā vai psihiatriskajā slimnīcā?

*

Cilvēki viens otram jautā- vai tu ienīsti Breivīku? Es domāju, ka nav vērts viņu ienīst. Viņu ir vērts aizmirst, jo Breivīks vēlas, lai viņu atceras. No vienas puses es viņu ienīstu, no otras- es viņu nevēlos ienīst.

Es nevaru iedomāties stingrāko veidu, kā sodīt Breivīku. Taču ceru, ka viņu atzīs par psihiski pieskatāmu, jo domāju, ka viņš zināja, ko dara, un Breivīkam par to ir jāsamaksā. Kamēr vien viņš būs ieslēgts uz visu mūžu, es būšu priecīga.

Ieteikt draugiem Twitters facebook.com

Šodien

Vairāk >Ziņu arhīvs


Atsauce:
Ziņu materiālus par ES aktualitātēm no Briseles līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.reklama