Eiropas Centrālā banka jau 21 nedēļu pēc kārtas nav iegādājusies eirozonas dalībvalstu obligācijas. Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka ziņoja, ka banka esot gatava arī bez vienbalsīga apstiprinājumu iejaukties tirgū, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu samazināt eirozonas aizņemšanās izmaksas. Obligāciju iegādes pārtraukšana skaidrojama ar to, ka Eiropas Centrālā banka vairs neredzot nepieciešamību sniegt papildus finansējumu pēc aptuveni triljona eiro piešķiršanas eirozonas banku sistēmai triju gadu refinansēšanas programmas gaitā pagājušā gada beigās un šā gada sākumā. Savulaik Eiropas Centrālā banka nedēļas laikā iegādājās eirozonas valstu obligācijas pat 22 miljardu eiro vērtībā.
Pagājušajā diennaktī turpinājies pieaugums Eiropas akciju tirgos. To ietekmējuši labāki dati par nodarbinātību ASV nekā gaidīts. Tāpat valdījis arī zināms optimisms, ka izdosies rast eiro zonas parādu krīzes risinājumu. Tā lēš tirdzniecības dalībnieki. Vēl kā Eiropas akciju cenu kāpumu veicinošs faktors minams spēcīgais pieaugums Āzijas fondu tirgos. Eksperti gan norāda, ka akciju tirgos joprojām ir paredzamas lielas svārstības saistībā ar tirdzniecības zemo aktivitāti vasaras sezonā.
Finanšu ministrijā darbu sākusi eiro komunikācijas projektu vadītāja Māra Šetlere, kura šim amatam izraudzīta atklātā konkursā. Eiro komunikācijas projektu vadītājas galvenie darba pienākumi ir plānot un vadīt eiro ieviešanas komunikācijas projektus, nodrošināt komunikāciju ar medijiem un sabiedrību, kā arī īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu Latvijā. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu realizēšanu, valdība apstiprinājusi Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu, kurā ietilpst arī sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumi.
Eiropas Savienības programmas "Jaunatne darbībā" projektiem šogad pieejamais finansējums ir 1,3 miljoni eiro. Pēdējais projektu iesniegšanas termiņš šajā programmā ir 1.oktobris. Līdz tam visi interesenti - nevalstiskās organizācijas, neformālas jauniešu grupas, valsts vai pašvaldību iestādes - var iesniegt savus projektus vairākos apakšprogrammu projektu veidos, piemēram saistībā ar jauniešu apmaiņām, dažādām iniciatīvām, par Eiropas brīvprātīgo darbu, sadarbību ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm un citos. Apstiprināšanas gadījumā tā īstenošanu varēs sākt nākamā gada pirmajā pusē. Interesenti, kas plāno iesniegt projektu līdz 1.oktobrim vai nākamā gada projektu iesniegšanas termiņiem, tiek aicināti uz projektu iesniegumu - e-formu - aizpildīšanas semināru, kas notiks 31.augustā Eiropas Savienības mājā, Rīgā, Aspazijas bulvārī. Atkarībā no projekta veida programmā var piedalīties jaunieši. Eiropas Savienības izpratnē, tie ir 13 līdz 30 gadus veci cilvēki. Atsevišķos projektu veidos var piedalīties arī skolotāji, atbalsta personas, jaunatnes darbinieki un citi jaunatnes jomā iesaistītie neatkarīgi no vecuma.
Ja turpināsies eiro zonas parādu krīze un nedienas globālajā tautsaimniecībā, Somijas ekonomika nākamgad var no jauna ieslīgt recesijā. Par to brīdinājusi Somijas finanšu ministre Juta Urpilainena. Somijas finanšu resors ir pazeminājis 2013.gada iekšzemes kopprodukta prognozi robežās no nulles līdz 1%-am. Somija izkļuva no recesijas 2010.gada otrajā ceturksnī. Somijas finanšu stāvoklis ir viens no labākajiem Eiropas Savienības valstu vidū - tās parāds pērnā gada nogalē bija 49%-i no IKP un budžeta deficīts - nepilns procents no IKP. Tomēr valsts ekonomiku apdraud tādas problēmas kā sabiedrības novecošanās un zemas izaugsmes perspektīvas, jo tehnoloģiju milzim "Nokia" un papīrrūpniecības uzņēmumiem jāsaskaras ar sīvu starptautisko konkurenci, tāpēc Somijas valdība samazina tēriņus un paaugstina nodokļus, kamēr to ļauj situācija ekonomikā.