Vidējais dzīves līmenis Eiropā palēnām samazināsies, jo ES dalībvalstis būs spiestas pieņemt ļoti sāpīgus lēmumus. Ar šādu paziņojumu šonedēļ nāca klajā Pārresoru koordinācijas centrs. Vai šādām prognozēm ir pamats? Un kā savu dzīves līmeni vērtē Latvijas iedzīvotāji šobrīd?
Dažāda veida krīzes nākotnē pasaulē atkārtosies arvien biežāk, uzskata Pārresoru komunikācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Viņš norāda, ka galvenais, kas būtu jādara - jāmaina cilvēku domāšana, lai viņi saprot, ka jāpārstāj gaidīt no valsts un jācīnās pašam, uzņemoties iniciatīvu, atbildību un smagi strādājot. Tomēr tam, ka dzīves līmenis Eiropā mazināsies, nepiekrīt DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzskata - kaut gan krīzes mēdz iestāties negaidīti un sagriezt visu kājām gaisā, pagaidām izskatās, ka Eiropa ir stiprās pozīcijās un līdzsvarā.
Dzīves līmenis Latvijā sāk uzlaboties, un jaunākais Eirobarometra pētījums parādījis, ka šogad pieaudzis arī ar dzīvi apmierināto Latvijas iedzīvotāju skaits. Ja pērn tie bija 60%, tad šogad 62%. Un tas ir par pāris procentiem vairāk nekā Lietuvā. Tajā pašā laikā, Baltijas valstis ir krietni zem vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas parāda, ka apmierināti ar dzīvi ir 75%. Eiropā vispozitīvākie patlaban esot dāņi, nīderlandieši un zviedri. Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka izjūtu par dzīves līmeni neveido tikai nauda, bet tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām.
Kopumā pasaule šobrīd ir laimīgāka nekā pirms četriem gadiem. Gandrīz ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju uzskata, ka ir laimīgi, par spīti ekonomiskajām problēmām, kariem un dabas katastrofām. To parādīja globālā tirgus izpētes kompānijas "Ipsos Global" pētījums, kurā atklājās, ka vislielāko laimi patlaban izjūt Indonēzijas, Indijas, Meksikas, Brazīlijas un Turcijas iedzīvotāji.